Animācija ir nopietna kino māksla, kas izpaužas dažādos žanros. Animācijas tehnikas mēdz būt ļoti dažādas. Nodarboties ar animāciju var ikviens – viss, kas nepieciešams, ir zīmulis un papīra lapas. Tās radīšana ir ilgstošs un pacietīgs darbs, taču tajā ir iespējams viss – vidi, tēlus, kustību rada animators.

Režisora darbs saistīts ar visas filmas komandas darba pārraudzīšanu – pārliecinoties, ka tas atbilst vīzijai par filmu. Režisora darbs ietver īpaši ciešu sadarbību ar operatoru. Tāpat viens no svarīgākajiem režisora uzdevumiem filmēšanas laukumā, ir darbs ar aktieriem.

Scenārija rakstīšana sākas ar tēmas izpēti. Rakstīšanas procesā bieži tiek izmantoti iespaidi no dažādām dzīves situācijām, skaņdarbiem, citām mākslas formām. Scenārija autoram pilnībā jāpārzina sava varoņa dzīvesstāsts pat tad, ja liela daļa no tā netiek ekranizēta. Tas nepieciešams, jo no varoņa iepriekšējām pieredzēm izriet viņa rīcība atainotajā situācijā.

Filmu mākslinieka pārziņā ir visi priekšmeti, kas redzami filmas kadros, sākot ar putekļiem zem gultas un beidzot ar ziloni istabā. Mākslinieka izraudzītie rekvizīti rada priekšstatu par laikmetu un apstākļiem, kuros norisinās filmas stāsts. Par filmas stāsta varoņiem bieži vien uzzinām ar vides un tai piederošo priekšmetu palīdzību.

Viena detaļa pilnībā spēj mainīt filmas varoņa veidolu – piemēram, ja švītīgā frakā apģērbtam kungam uz sejas tiek uzgrimēts zilums, koptēls strauji mainās: tas ne tuvu vairs nav tik smalks! Tāpat kostīmu mākslinieki spēj mainīt gan ķermeņa formas, gan to, vai personāžu uztveram kā labestīgu, ļaunu vai, piemēram, muļķīgu. Šajā nodarbībā aicinām atklāt dažus no trikiem, ko grima un kostīmu mākslinieki pielieto savā ikdienas darbā kino!

Aktieriem jāzina viss par spēlēto tēlu – to pagātne, cerības, trūkumi, rakstura iezīmes. Aktieru darbā var noderēt visdažādākās dzīves pieredzes un aizraušanās.

Kino operators vienatnē vai kopā ar režisoru un mākslinieku, izstrādā filmas kadru plānu. Operatora darbs reizē ir gan ļoti tehnisks, gan ārkārtīgi radošs. Operators atbild arī par gaismošanu.

Skaņas ierakstam tiek izmantoti mikrofoni. Pēc ieraksta uz filmēšanas laukuma skaņa tiek apstrādāta. Skaņas un mūzika ne vien piešķir filmai papildu “tekstūru”, bet ietver papildu informāciju par kadrā vai aiz tā robežām notiekošo.

Filmu ainas parasti netiek uzņemtas hronoloģiskā secībā, proti, tā kā tās redzam izkārtotas ekrānā. Līdz ar to montāžā tās tiek savirknētas atbilstoši stāstam. Taču tas nav vienīgais montāžas uzdevums. Virknējot dažādus kadrus, ir iespējams filmai piešķirt papildu vēstījuma slāņus. Tāpat arī montāža nāk talkā, kad ir jāstāsta, piemēram, par dažādām paralēli notiekošām darbībām.

No idejas līdz kinoekrānam! Producents ne tikai rod finanšu līdzekļus, kuri ir nepieciešami filmas tapšanai, bet arī rūpējas par atbilstošākās profesionāļu komandas piesaisti.